pjimage (9).jpg



Izstādes

Ja vēlaties apmeklēt muzeju lielākā kompānijā, jūs varēsiet apskatīt ekspozīciju, taču, iespējams, jums būs mazliet jāpagaida. Grupām, kas lielākas par 5 cilvēkiem, iesakām rezervēt biļetes iepriekš – online vai pa telefonu.

Biļešu rezervēšana pa telefonu

+371 200 334 50

vai online. Jāmaksā muzeja kasē.

28.04.2017 — 28.10.2017

Austrumu noslēpumi. Rietumu mode un Ķīna

Modes muzeja jaunā izstāde, kas veidota sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu, veltīta Tālajiem Austrumiem, precīzāk, Ķīnai, kuras senā un izsmalcinātā kultūra allaž vilinājusi un iedvesmojusi dažādu laiku un valstu māksliniekus, amatniekus un apģērbu radītājus. Šai interesei ir gadsimtiem ilga vēsture.
Zīda ceļš, kas vijās no Ķīnas impērijas līdz pat Konstantinopolei, bezgalgarā karavānu virtenē pirms daudziem simtiem gadu nogādāja Eiropā visvērtīgākos un smalkākos zīda audumus, nefrīta rotājumus, porcelānu, lakotus un ar emalju rotātus priekšmetus. Venēcietis Marko Polo devās pa to pašu ceļu, turp un atpakaļ, nogādājot savā dzimtenē audumus un garšvielas. Taču tikai portugāļi, kas pirmie sasniedza Ķīnu pa jūru un tālajā zemē izveidoja savu cietoksni-koloniju Makao, 16. gadsimta vidū kļuva par īsteniem ķīniešu preču importētājiem visai Eiropai. 17. gadsimta sākumā holandieši nodibināja Nīderlandes Ostindijas kompāniju, kas lika pamatus ķīniešu porcelāna, mēbeļu, vēdekļu un izšuvumu masveida importam, tādējādi radot labvēlīgu augsni jauna modes novirziena – chinoiserie jeb «Ķīnas stila» – izveidei.
Sākotnēji šis stils visspilgtāk izpaudās interjeros – ļoti daudzās baroka pilīs, piemēram, Šarlotenburgā Berlīnē, Šonbrunnā Vīnē, Oranienbaumā Pēterburgā vai Rundālē tepat Latvijā, ir ķīniešu zāles vai saloni, kas rotāti ar neskaitāmām porcelāna vāzēm, lakotām mēbelēm un pat ķīniešu zīda tapetēm. Vislielāko uzplaukumu šis stils piedzīvoja 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta pirmajā pusē. Izstādē apskatāmi rokoko laika chinoiserie stila vēdekļi, lakotas kārbas vīriešu parūkām, pūdernīcas, ar stilizētiem ķīniešu zīmējumiem rotātas dozes «skaistuma mušiņu» un tabakas glabāšanai. Īpaši plaši tika izmantots Ķīnas zīds – no tā šuva vīriešu vestes, kamzoļus un dāmu kleitas, kā arī darināja apavus.  
Ampīra laika interese par Senās Romas kultūru mazliet atvēsināja interesi par Tālajiem Austrumiem, taču jau romantisma laikā, 19. gadsimta 20.–40. gados, «Ķīnas stils» atkal bija modē. Tie bija ne tikai kosmētikas piederumi, tradicionālie vēdekļi, bet arī smaržu flakoni, «mandarīnu krāsa» un nankina tipa audumi. 19. gadsimtā daudzas Eiropas lielvaras bija sagrābušas piejūras kolonijas Ķīnā: Britu Honkonga, franču un britu Kantona, vācu Cindao, krievu Portartūra un Daļņija. Visi šie tirdzniecības centri veicināja Ķīnas priekšmetu masveida eksportu: ķīniešu tradicionālie tērpi, galvassegas, saulsargi, Kantonas vēdekļi, Maniļas šalles, apavi, mēbeles, porcelāns un pat klēpja sunīši tika piedāvāti pircējiem visā pasaulē. Sākās aizraušanās ar autentisku Ķīnas galma un teātra kostīmu, kā arī leļļu kolekcionēšanu. Kļuva moderni pīpēt opiju un iekārtot buržuāzisko savrupnamu smēķēšanas istabas ar sarkani lakotajām ķīniešu mēbelēm, bet atpūtas brīžos tērpties ar drakoniem izšūtos ķīniešu halātos.
19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums ieviesa modē citu Tālo Austrumu stilu – japānismu. Aizrautīgo interesi par Uzlecošās saules zemi izraisīja Japānas tirgus atvēršana sadarbībai ar Rietumiem pēc ilgiem noslēgtības gadsimtiem. Japānisms kļuva par galveno jūgendstila jeb Art Nouveau izveides un pirmsākumu avotu visā pasaulē. Interesi par ķīniešu motīviem modē 1914. gadā atjaunoja Sergeja Djagiļeva antreprīzes veiksmīgais Igora Stravinska operas «Lakstīgala» iestudējums Parīzē ar izciliem Aleksandra Benuā kostīmiem.
Pēc Pirmā pasaules kara īpaši populārs kļuva Art Deco stils, kurā arī bija manāma Ķīnas ietekme. Par «grēka pilsētu» un izklaižu epicentru pamazām kļuva Šanhaja ar tās neparasto arhitektūru, kazino, naktsklubiem un krievu dejotājām, modes namiem un opija pīpētavām. 20. gados interese par Ķīnu spilgti izpaudās ar pērlītēm izšūtos vakartērpos ar ķīniešu motīviem, ķīniešu stila somiņās, bižutērijā, kurā izmantots nefrīts – izstādē būs plaši eksponēti šādi priekšmeti. Par šīs intereses virsotni kļuva Džakomo Pučīni opera «Turandota», kas sarakstīta Itālijā un pirmoreiz iestudēta 1926. gadā.  
Sākot ar 30. gadiem kino kā Holivudā, tā Eiropā izmantoja ķīniešu tēmu trilleros un detektīvfilmās. Īpaši populāra šai žanrā kļuva Anna Meja Vonga (Anna May Wong, 3.01.1905.–2.02.1961) – pirmā ķīniešu izcelsmes aktrise, kas izpelnījās pasaules slavu un atzinību. Šis bija arī slaveno Šanhajas zīda tērpu cipao (qipao) jeb čjonsamu (cheongsam) uzplaukuma laiks – šīs kleitas kļuvušas par laikmeta simbolu.
30. un 40. gados Šanhajā un Harbinā dzīvoja daudz cariskās Krievijas emigrantu, un daļa no viņiem saistīja savu dzīvi ar modes un skaistuma pasauli. Izslavēta Šanhajas skaistule bija krievu-zviedru izcelsmes dejotāja un dzejniece Larisa Andersena, kuras skatuves tērpi no tā laika Šanhajas saglabājušies un tagad ietilpst Aleksandra Vasiļjeva kolekcijā. Vēl viena Šanhajas daiļava bija modes dizainere Lidija Vinokurova, kurai tālajā pilsētā piederēja divi modes nami – «Altajs» un «Femina». Šo modes namu tērpi arī apskatāmi izstādē. Šanhajas modes pasaules zvaigzne bija arī Aleksandra Gramoļina, modes ateljē «Modern Woman» īpašniece, kura 50. gados pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Rīgas Modeļu nama māksliniecisko vadītāju. Viņas radītie modeļi arī redzami izstādē.
Pārmaiņas Ķīnas valsts iekārtā un Mao Dzeduna nākšana pie varas atspoguļojās 50. un 60. gadu modē – tās ir Ķīnas zīda kleitas, ķīniešu stila salmu cepures. 50. gados PSRS importēja milzīgu daudzumu Ķīnas preču – izšūtas somiņas, sandalkoka vēdekļus, zamšādas apavus ar platformzoli, gabardīna mēteļus un pidžamas, kas ražotas fabrikā «Draudzība» (Дружба).
Arī mūsdienās Ķīnas tēma nezaudē savu aktualitāti – daudzi dizaineri meklē iedvesmu Austrumos. To, kā viņu iedvesma izpaužas darbos, arī redzēsiet izstādē.

Biļetes

patstāvīga apskate 7€

grupām 6€

skolēni, studenti, pensionāri 5€

gida pakalpojumi 20€

bērniem līdz 5 gadu vecumam bez maksas

Lekcijas

15.06.2017

No Vertinska «ķīniešu puikas Lī» līdz Trampam. Ķīna 20. gs.–21. gs. sākuma modē

Modes un mākslas vēsturnieces Olgas Horošilovas lekcija veltīta intriģējošiem mūsdienu modes vēstures faktiem, kas saista Eiropas tradīciju un Ķīnu.
Uzzināsiet, kāpēc radās «klibā mode» un kā tā saistīta ar ķīniešu princesēm; kā un kad Krievijas impērijā parādījās kamuflāža un kādā veidā tā saistīta ar ķīniešu tēju; par kādu «ķīniešu puiku Lī» dziedāja leģendārais Aleksandrs Vertinskis un kā ķīnieši formēja padomju «Jaunās ekonomiskās politikas» stilu; kā Ķīna ietekmēja augsto modi un kāds ir ķīniešu modes dizaineru ieguldījums ASV un Eiropas pirmo lēdiju tēla radīšanā.

Olga Horošilova – zinātņu kandidāte mākslas vēsturē, Sanktpēterburgas Valsts Rūpniecisko tehnoloģiju un dizaina universitātes docente, Krievu muzeja, Faberžē muzeja, Starptautiskās Dizaina skolas lektore. Mākslas un modes vēsturniece, vairāku grāmatu autore («Всадники особого назначения», 2013; «Костюм и мода Российской империи. Эпоха Николая II», 2013; «Костюм и мода Российской империи. Эпоха Александра II и Александра III», 2015; «Молодые и красивые. Мода 1920-х годов», 2016; «Война в моде. От Петра I до Путина», tiek gatavota publikācijai).

Aprīļa beigās Olga jau viesojās Modes muzejā ar satriecoši interesantu lekciju par sirreālismu un modi – ar nepacietību gaidām, ko viņa stāstīs par Ķīnas ietekmi!

Lekcija krievu valodā.
Vietu skaits ierobežots, tāpēc lūdzam pierakstīties iepriekš – tepat muzeja mājaslapā, pa telefonu 20033450 vai e-pastu fashionmuseumriga@gmail.com.

Biļetes

Biļešu cena 20€