Modes-muzejs_izstāde-30.-gadu-elegance1.jpg



Izstādes

Ja vēlaties apmeklēt muzeju lielākā kompānijā, jūs varēsiet apskatīt ekspozīciju, taču, iespējams, jums būs mazliet jāpagaida. Grupām, kas lielākas par 5 cilvēkiem, iesakām rezervēt biļetes iepriekš – online vai pa telefonu.

Biļešu rezervēšana pa telefonu

+371 200 334 50

vai online. Jāmaksā muzeja kasē.

24.10.2016 — 24.04.2017

30. gadu elegance

Holivudas dīvas Grēta Garbo un Marlēna Dītriha, dižie modes meistari Lucien Lelong, Maggy Rouff un Elsa Schiaparelli, sports un ilgviļņi, Art Deco dizains un femme fatale tēls, Lielā depresija un Otrā pasaules kara sākums – tie ir skaistie un vienlaikus pretrunu pilnie 30. gadi! Izstādē varēsiet aplūkot vairākus desmitus unikālu, elegantu tērpu no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kā arī daudz modes aksesuāru, kas ļauj iedziļināties laikposmā, kas zināms arī kā «pirmskara šiks».
Pirmās pēckara dekādes dzīve atgādināja jautrus svētkus, kuriem bija lemts beigties 1929. gadā – toruden kā zibens no skaidrām debesīm nāca Volstrītas krahs. Lielās depresijas sākums vienlaikus iezīmēja arī spožā un bezrūpīgā džeza laikmeta beigas. Mainījās tikumi un dzīvesstils. Reaģējot uz izmaiņām sabiedrībā, mainījās arī mode.

Modes industrijai tas bija sarežģīts laiks. Palīdzība nāca no okeāna otras puses – sapņu fabrika Holivuda atvēra kinoteātru durvis skatītājiem, kuri bija tik ļoti noguruši no ikdienas raizēm. Par jauno skaistuma ideālu kļuva spožā un noslēpumainā Grēta Garbo. Viņa ne tikai apsteidza sava laika stilu, bet arī izveidoja tēlu, uzvedības manieri un izturēšanās veidu, ko vēlāk nodēvēja par «glamūru».

Modē par noteicošo kļuva liktenīgās sievietes tēls. Dāmu siluets visur – Eiropā, ASV un, par spīti «dzelzs priekškaram», pat PSRS – kļuva sievišķīgāks, izceļot krūtis, vidukli un gurnus. Slavenā Parīzes tērpu dizainere Madlēna Vionē ieviesa modē slīpā diega piegriezumu, un daudzas šuvējas visā Eiropā pārņēma šo jauninājumu.

Grūti pateikt, kas spēcīgāk ietekmēja modi – kino vai slavenie modes dizaineri? Vai tās bija tādas zvaigznes kā Marlēna Dītriha, Kerola Lombarda un Meja Vesta, vai arī pārāki bija Parīzes modes nami «Lucien Lelong», «Nina Ricci», «Maggy Rouff»? Var apgalvot, ka tieši tolaik radās kino un modes savienība; tā joprojām ir spēcīga.

Daudzas pārmaiņas sabiedrībā noteica Eiropas politiskais klimats – totalitāro diktatūru nostiprināšanās. Itālijā pie varas nāca Musolīni, Vācijā – Hitlers, Spānijā – Franko, Padomju Savienībā – Staļins. Kultūra sāka tiekties pēc antīkajiem paraugiem, tradicionālajām vērtībām. Sievieti šai laikā sāka uztvert nevis kā trauslu, skaistu ziedu, bet kā varoņa māti – spēcīgu, druknu, veselīgu. Visprecīzāk šī sarežģītā laikmeta noskaņu uztvēra modes dizainere Elza Skjaparelli.

30. gados modi spēcīgi ietekmēja arī sports. Trikotāža, divdaļīgie peldkostīmi, modē nākušās platās bikses un slēpošanas popularitāte lika sievietēm un vīriešiem rūpēties par atbilstību sportiskajiem kanoniem. Kosmetoloģijas un masāžas attīstība, ūdensprocedūru un vingrošanas popularitāte – lūk, raksturīgas pirmskara laika iezīmes.

Tomēr nebūtu pareizi apgalvot, ka modes attīstība 30. gados bija vienpusēja un lineāra. Tieši pēdējos pirmskara gados sevi pieteica tādi talantīgi dizaineri kā spānis Kristobals Balensjaga un īrs Edvards Molino – spilgti mākslinieki, kas pamatīgi ietekmēja modes attīstību turpmākajās desmitgadēs.
30. gadus ar visām to pretrunām un iekšējo dramatismu modes vēsturnieki gluži pelnīti mēdz dēvēt par «pirmskara šiku».

Kādi bija 30. gadi Latvijā? Galvaspilsēta Rīga pēc neatkarības iegūšanas bija izslavēta ar savu eleganci un stilu – ne velti to dēvēja par «mazo Parīzi». Strauji attīstījās ražošana, pieauga mazo uzņēmumu skaits, tostarp tādu, kas izgatavoja un tirgoja modes preces. Tika organizēti dažādi kursi, notika modes skates, iznāca sievietēm domāti žurnāli, pilsētā bija daudz modes ateljē un apavu veikalu. Lielu daļu preču veda no ārzemēm, sevišķi no Parīzes. Reizēm tirgotājiem reklāmā atlika vien norādīt, ka tie tikko atgriezušies no modes galvaspilsētas…

Visā pasaulē cilvēki aizrāvās ar kino, un Rīga nebija nekāds izņēmums – 30. gados pilsētā bija vairāki desmiti kinoteātru un daudziem rīdziniekiem kino kļuva par īstenu kaislību. Rīgā saglabājies visskaistākais no tā laika kinoteātriem – «Splendid Palace» ar tā grezno interjeru.

Latvija piedzīvoja nacionālu un kultūras uzplaukumu, taču neviens tā īsti nenojauta, kādas vētras nelielo neatkarīgo valsti gaida nākotnē…

Biļetes

patstāvīga apskate 7€

grupām 6€

skolēni, studenti, pensionāri 5€

gida pakalpojumi 20€

bērniem līdz 5 gadu vecumam bez maksas

20.01.2017 — 24.04.2017

Vēstures stunda muzejā: Art Deco laiks. Vēsture un kultūra

Vēstures stunda var būt ne tikai izzinoša, bet arī aizraujoša – sevišķi tad, ja tā notiek Modes muzejā. Mode – tie nav tikai tērpi. Tās ir tehnoloģijas, jaunu materiālu ieviešana, rūpnieciskais dizains, arhitektūra. Un arī tas vēl nav viss. Modē var nākt idejas, aizraušanās, pat ideoloģijas. Veselus laikmetus mēdz nosaukt tāpat kā stilu, kas tolaik bijis modē. Art Deco stils jeb Art Deco laiks spilgti izpaudās no 20. gs. 20. gadu beigām līdz 30. gadu beigām.
Par ko būs šī stunda?
- Ekonomiskās krīzes sākums Amerikā un Eiropā, krīzes ietekme uz modi.
- Sociālistisko ideju pieaugošā popularitāte krīzes ietekmē – un Amerikas bagātākā baņķiera negaidītā līdzdalība šo ideju popularizēšanā.
- Laikmeta pretrunas, skatītas caur modes prizmu: totalitāro ideoloģiju veidošanās, no vienas puses, un sporta, autotransporta, aviācijas, rūpnieciskā dizaina strauja attīstība, no otras puses.
- Ekonomiskā un rūpniecības izaugsme Latvijā 30. gados – ražošanas, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Kāpēc Rīgu tolaik dēvēja par «mazo Parīzi»?
- Otrās industriālās jeb rūpnieciskās revolūcijas sākums, ķīmijas rūpniecības attīstība, mākslīgo materiālu un šķiedru ražošana, pāreja uz rūpniecisku apģērba ražošanu, jaunām tehnoloģijām.
- Kino industrijas uzplaukums, tā ietekme uz sociālo un kultūras dzīvi. Kāpēc Holivudu dēvē par «sapņu fabriku»? Kā izpaužas «lūpukrāsas efekts», un kā kino ietekmēja masu patēriņa priekšmetu un modes preču ražošanu?

Ko vēl varēsiet darīt muzejā?
- apskatīt interaktīvu ekspozīciju ar skaņu un gaismām, tā veltīta modes vēsturei;
- piemērīt krinolīnu un turnīru, kas izgatavoti pēc 19. gs. paraugiem;
- uztaisīt jautru fotoportretu, iejūtoties dižciltīgas dāmas vai kunga izskatā;
- izpētīt fotoekspozīciju, kas veltīta dažādu tautu modei un vīriešu modei;
- planšetēs noskatīties amizantus un izglītojošus 30. gadu filmu fragmentus ar komentāriem;
- noskatīties interesantu video, kas veltīts Art Deco un citstarp salīdzina Art Nouveau (jūgendstilu) un Art Deco.

Stundas ilgums – 1 h
Biļetes cena skolēnam – 5 EUR
Skolotājiem, kas pavada skolēnu grupu, bez maksas
Nodarbību vada Modes muzeja gids; gida pakalpojumi – 20 EUR (grupai līdz 25 cilvēkiem)
Valodas – latviešu, krievu (pēc izvēles)
Piedāvājums spēkā līdz aprīļa beigām – līdz izstādes «30. gadu elegance» maiņai

Vairāk informācijas pa telefonu +371 20033450
vai pa e-pastu fashionmuseumriga@gmail.com

Biļetes

Biļetes cena skolēnam – 5 EUR

Skolotājiem, kas pavada skolēnu grupu, bez maksas

Nodarbību vada Modes muzeja gids;

gida pakalpojumi – 20 EUR

(grupai līdz 25 cilvēkiem)

Lekcijas

03.03.2017

Meistarklase «Brīnumu lakats»

Zīda lakats maigi pieskaras ādai un atsauc atmiņā senas leģendas par šī auduma pirmsākumiem Ķīnā, par Zīda ceļu un karavānām, par rūpīgi sargāto zīda iegūšanas noslēpumu un straujo krāšņā auduma popularitāti Eiropā… Zīda lakats gadsimtiem ilgi bijis iecienīts apģērba papildinājums. Arī mūsdienās, kad zīdu uz Rietumiem vairs neved karavānu virtenes, šis audums joprojām asociējas ar luksusu, skaistumu un greznību.
Raugoties no praktiskāka viedokļa, zīda lakats ļauj pārvērst un izrotāt tērpu, spēlējoties ar toņiem, nokrāsām, formām un izsmalcinātiem mezgliem vai pušķiem. Par klasiku kļuvušais aksesuārs, elegants zīda lakats, sasienams visdažādākajos veidos, radot ikreiz mazliet citu tēlu, pat ja mugurā tas pats tērps.
Aicinām meistarklasē apgūt zīda lakatu siešanas pamatus un dažādus variantus. Īpašs papildinājums – īss ieskats Japānas klasiskajā iesaiņošanas mākslā, kuras pamatā arī ir lakats – furosiki.
Meistarklasi vadīs īsta modesdāma un Modes muzeja lieliskā gide Anna Romankina, kuras dzīvē zīda lakati jau gadiem ilgi ir neizsīkstošs sajūsmas un intereses avots. Anna labprāt dalīsies savās zināšanās un iemaņās!
Meistarklase Modes muzeja mājīgajā kafejnīcā ilgs apmēram pusotru stundu.
Pieteikties uz meistarklasi varat mājaslapā, pa telefonu 20033450 vai pa e-pastu fashionmuseumriga@gmail.com.

Biļetes

Biļešu cena 7€

10.03.2017

Art Deco stils Latvijā

Eklektiskais Art Deco stils hronoloģiski seko jūgendstilam – laikā starp diviem pēdējiem pasaules kariem, 20. un 30. gados. Sabiedrība bija atguvusies no pirmā kara šoka un alkaini steidzās baudīt dzīvi, kaut pamalē jau dunēja nākamais karš – Art Deco pirmā dekāde pazīstama kā roaring twenties jeb «rēcošie divdesmitie». Kokaīns, viendzimuma attiecības, zīda zeķes un čarlstons, dzīve kā mūžīgi svētki piederēja Art Deco un 20. gadu dzīvesstilam, tāpat kā laikmeta apsēstība ar ātrumu, ko piedāvāja tehnikas jaunās iespējas.
«Lielā depresija» pārtrauca bezrūpīgo divdesmito svinēšanu. Stils meta kūleni, lai 30. gados piezemētos pieticībā, tikumībā un ģimenes morālē, jaunie totalitārie režīmi propagandēja sievietes – mātes, sievišķības, veselīga ķermeņa spēka kultu. Ar to iesākās negarā, liesmainā Art Deco noriets.
Nepārspēti grezns, roku darba radīts un iemiesots ekskluzīvos materiālos sākumposmā, vēlāk stils nonāca ražošanā, kļuva pieejams plašai sabiedrībai un adaptēja modernus, taču lētus materiālus, piemēram, plastmasu pat juvelierizstrādājumos.
Art Deco stils iezīmē īsu, bet košu epizodi arī Latvijas mākslā: formā tīrs Art Deco grafiķis ir Sigismunds Vidbergs, kura veiklā roka un līnija dažbrīd pārspēj franču modes ilustratorus, Ludolfa Liberta teātra kostīmi konkurē ar Eiropas stila paraugiem, Anša Cīruļa radītais Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers ir izcils Art Deco stila «etno» strāvojuma paraugs, Latvijas Art Deco plakāti pārspēj lielu daļu kaimiņvalstu veikuma šajā jomā, un «Baltars» porcelāns ir apliecinājis sevi jau starptautiskajā modernās mākslas un rūpniecības izstādē 1925. gadā Parīzē – tieši tā tiek uzskatīta par Art Deco stila augsto dziesmu. Nedaudzi interesanti stila paraugi atrodami arī Latvijas arhitektūrā.

Par visu to aicinām uzzināt mākslas zinātnieces Ilzes Martinsones lekcijā, kas tematiski lieliski papildina Modes muzeja izstādi «30. gadu elegance», tā apskatāma līdz aprīļa beigām. Lekcija notiks mājīgajā un Modes muzeja kafejnīcā, kurā, starp citu, ir gana daudz Art Deco stila elementu.

Gidiem tiks izsniegts apliecinājums par lekcijas apmeklējumu.

Pierakstieties uz lekciju pa telefonu 20033450, pa e-pastu fashionmuseumriga@gmail.com vai muzeja mājaslapā.

Biļetes

Biļešu cena 10€