Izstāde: Lēciens nākotnē. 60. gadu mode

60. gados strauji paplašinājās priekšstati par to, kas ir iespējams – un tie būtiski paplašināja telpu visos iespējamos virzienos. Cilvēks lidoja kosmosā un izkāpa uz Mēness, līdzīgi franču pētniekam Žakam Īvam Kusto nolaidās jūras dzelmē vai, pasitis padusē Karlosa Kastaņedas grāmatiņu, devās ceļojumos iekšup, paplašinot apziņu ar meditācijas, jogas vai dažādu substanču palīdzību.

Izmaiņas realitātē mudināja steidzami pārskatīt un paplašināt priekšstatus – kā dzīvot šajā nākotnes pasaulē? Atbildi meklēja 20. gadu avangarda eksperimentos: arhitektūra, supremātisms, modernas sociālās idejas atkal tika izceltas saulītē un rūpīgi pētītas. Izmantojot šīs idejas, bija paredzēts izveidot ko vēl nebijušu – jaunu sabiedrību, kas būtu brīva no seksuāliem aizliegumiem, no buržuāzijas morāles, no kara un valsts diktāta. Tik revolucionāra pieeja tā vien aicināja doties uz barikādēm – un 1968. gadā universitāšu un studentu kvartālos tās patiesi parādījās. Pēc būtības tā arī bija revolūcija – bez asinsizliešanas, taču ne mazāk radikāla kā iepriekšējās revolūcijas. Par šo laiku var domāt ar iecietīgu smaidu – sak, kādi gan romantiķi bija šie jaunie cilvēki! Taču jāatceras, ka mēs vēl aizvien baudām jaunatnes revolūcijas augļus – tieši tā veidoja izpratni par mūsdienīgu personību.

Pēckara dzimstības pieaugums, tā saucamais “baby boom”, veicināja to, ka 60. gados pasaulē bija ārkārtīgi daudz jaunu cilvēku. ASV vien laikā no 1946. līdz 1964. gadam piedzima 76 miljoni bērnu. Savukārt ekonomiskā augšupeja un atbrīvošanās no vecāku diktāta nozīmēja, ka pirmo reizi vēsturē šiem pusaudžiem un jauniešiem bija pašiem sava nauda, ko tērēt. Britu modes dizainere Mērija Kvanta intervijā teica: “Mūsu paaudze bija pirmā, kurai jau jaunībā bija nauda – un līdz ar to brīvība radīt pašai savu kultūru.” Būtiska nozīme šajā jauniešu kultūrā bija populārajai mūzikai, kino un modei.

Modes pasaule uz straujajām pārmaiņām reaģēja divējādi – klasiķi, kā spānis Kristobals Balensjaga, ar rūgtumu secināja, ka zūd augstās modes nozīme un ietekme. Savukārt gados jaunāki dizaineri pilnā mērā baudīja gan jauno radošo brīvību, gan izmantoja cilvēka sintezētās šķiedras un materiālus, ko piedāvāja ķīmijas rūpniecība. Aizvien aktuālāks kļuva valkāšanai gatavs apģērbs jeb ready-to-wear, kam deva priekšroku daudzi gados un attieksmē jauni cilvēki. 1966. gadā Īvs Senlorāns kļuva par pirmo augstās modes dizaineru, kurš izveidojis pastāvīgu un veiksmīgu ready-to-wear modes zīmolu – “Rive Gauche”.

Jaunība bija 60. gadu modes pamatiezīme – zīmīgi, ka par laikmeta seju kļuva lielacainā britu modele Tvigija, kurai karjeras sākumā 1965. gadā bija vien 16 gadu. Tradicionālos uzvalkus, cepures un formālos tērpus aizvien biežāk nomainīja džinsi, T krekli un minikleitas. Zeķu vietā (tās būtu neiespējamas salikumā ar mini!) sievietes izvēlējās krietni ērtākās zeķubikses, kas pirmoreiz parādījās veikalos 1959. gadā, izraisot īstu apvērsumu. Minisvārki – 60. gadu jauno sieviešu emancipācijas, pašapziņas un seksuālās revolūcijas simbols – parādījās teju vienlaikus Londonā un Parīzē, par to popularizētājiem tiek uzskatīti Mērija Kvanta un franču modes dizainers Andrē Kurēžs.

Par savdabīgu 60. gadu vizītkarti kļuva aizraušanās ar kosmosu un zinātniskā fantastika. Šī desmitgade pārsteidzoši sasaucas ar mūsdienām – cilvēces kosmiskās nākotnes modelēšana līdzinās mūsdienu digitālās nākotnes modelēšanai. Iespējams, arī tā galu galā izrādīsies tikpat tāla no realitātes.

Modē aizraušanās ar kosmosa tēmu izpaudās sevišķi spilgti. Franču dizaineri Pjērs Kardēns, Andrē Kurēžs un Luī Fero, britu dizaineri Mērija Kvanta un Džons Beitss, austriešu izcelsmes amerikāņu dizainers Rūdijs Gernraihs un spāņu izcelsmes Parīzē strādājošais Pako Rabane darbojās futūristiskā stilā un pētīja iespējas, ko piedāvāja jaunie materiāli. Virkne dizaineru iedvesmojās no astronautu skafandriem – balti sudrabaina krāsu gamma, ģeometriskas formas, tostarp apaļi, iluminatorus atgādinoši izgriezumi un ķiverveida cepures.

Otra spilgta iezīme 60. gadu modē, pretēji milzīgajai interesei par kosmosu, bija tiekšanās atpakaļ pie zemes, atgriešanās pie zemkopības komūnām, pie visa dabiskā. Runa ir par hipiju kustību. Hipiju apģērbā bija labi samanāmas principa “Do It Yourself” jeb “dari pats” iezīmes: batikoti krekli, izšuvumi un aplikācijas, pečvorka tehnikas izmantojums, pašdarinātas rotas un aksesuāri. Tam visam vēl pievienojās džinsi, dažādu kultūru tradicionālā apģērba elementi, ko hipiji aizguva ceļojot, kā arī uniseksa idejas – daudzi hipiju apģērba elementi bija valkājami tiklab vīriešiem, kā sievietēm.

Vienlaikus no modes nekur nepazuda greznība un elegance – gluži pretēji, iespējams, tieši 60. gadus var uzskatīt par viselegantāko desmitgadi. ASV pirmās lēdijas Žaklīnas Kenedijas nevainojami tīrais stils, Odrija Hepberna Ibēra de Živanšī jauneklīgajos tērpos, itāļu modes dzīvespriecīgais košums un jutekliskums Emilio Puči un Irēnas Galicinas dizainētajos tērpos – arī tā ir 60. gadu mode.

Iezīmējot 60. gadu modes ģeogrāfiju, jāakcentē svarīgas pārmaiņas: svaigākās un interesantākās modes novitātes nāk nevis no Parīzes, bet gan no “svingojošās Londonas”. Tāpat par svarīgu modes valsti pēckara gados bija kļuvusi Itālija, kas piedāvāja izcilu amatniecības tradīciju, kvalitatīvu audumu un brīnišķīgu, inovatīvu dizaineru apvienojumu. Savukārt ASV mode, kas jau Otrā pasaules kara laikā bija attīstījusi sev raksturīgu pieeju modei, akcentējot sportiskāku, dinamiskāku apģērbu, uzplauka ne vien jau ierastajā Ņujorkā, bet arī Kalifornijā, kur darbojās virkne interesantu dizaineru, kas piedāvāja modernu, aktuālu un inovatīvu apģērbu. Amerikāņu naudai modes attīstības procesā bija ievērojama loma.

Izstāde “Lēciens nākotnē. 60. gadu mode” piedāvā daudzpusīgu ieskatu šīs desmitgades modes svarīgākajās tendencēs – no kosmosa tēmas līdz hipijiem. Ietekmīgāko Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un ASV dizaineru radītos tērpus papildina 60. gadu rotas un aksesuāri. Izstāde ļauj gūt priekšstatu gan par raksturīgākajiem desmitgades siluetiem, gan par krāsu un rakstu daudzveidību, kur atturīgs minimālisms sadzīvo ar košu psihedēliju un modernās mākslas ietekmi.