Kas īsti notika aiz buduāru durvīm? Un ko dāmas vilka zem noslēpumaini šalcošajām un čaukstošajām zīda kleitām, kas sniedzās līdz pat grīdai? Kā mainījās apakšveļa, mainoties modes siluetam – no kupla uz šauru, no gara uz īsu? Kā mainījās attieksme pret piedienīgo un rādāmo – un to, kas jāslēpj no svešu acīm? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes varēs meklēt Modes muzeja jaunajā izstādē, kurā līdzās tērpiem būs apskatāms arī tas, ko vilka zem tiem: apakškrekli un apakšsvārki, turnīri un krinolīni, korsetes, krūšturi un apakšbikses, peņuāri un naktskrekli – no kokvilnas, lina, smalka zīda, mežģīnēm un arī krietni mūsdienīgākas sintētikas. Tāpat būs iespēja salīdzināt, cik kārtas apakštērpu sievietei dažādos laikposmos vajadzēja uzvilkt, lai izskatītos atbilstoši aktuālākajām modes tendencēm un siluetam.

Izstādes nosaukuma centrā ne velti ir buduārs (fr. boudoir). 18. gadsimta vidū rotaļīgā rokoko stila un Apgaismības ideju ietekmē veidojās pirmā telpa bez konkrētām praktiskām funkcijām, kas bija paredzēta tikai sievietei, viņas vienatnei un komfortam. Buduārs parasti atradās līdzās guļamistabai, un lielākoties bija turīgas dāmas privātais salons, kurā pieņemt vistuvākos viesus, kā arī atpūsties, nodarboties ar rokdarbiem, lasīt vai rakstīt vēstules.

Attīstoties tādām privātām telpām kā buduārs, izveidojās arī vesels izsmalcinātu mājas tērpu klāsts, ko papildināja eleganti mājas apavi. Buduārs bija gana intīma telpa, lai sieviete tajā varētu uzturēties, būdama daļēji apģērbta, peņuārā vai mājas tērpā. Šīs dažādās intimitātes pakāpes būs iespējams redzēt un novērtēt arī izstādē.

Plašākā nozīmē izstāde veltīta modes saiknei ar ķermeni un privātumu – un tam, kā robežas starp slepeno, nerādāmo un visiem redzamo laika gaitā mainījušās. Mūsdienās nevienu vairs nepārsteidz modes skatēs eksponēta apakšveļa, korsetes vai fetiša apģērba elementi, taču savulaik tas bija kas tāds, par ko nemēdza pat runāt, kur nu vēl izrādīt.

Izstādē apskatāmi eksponāti no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma. Izstāde aptver laikposmu no 19. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.